Tapetes ir īpašs materiāls, ko izmanto, lai dekorētu sienu iekštelpās. Tās visbiežāk izmanto māju, ofisu, muzeju un citu oficiālu un mazāk oficiālu interjeru dekorēšanai
Interjera dizainā ir ļoti daudz un dažādas iespējas, kā dekorēt un padarīt skaistākas istabas sienas. No krāsām līdz vienkāršas un askētiskas ķieģeļu sienas, līdz, protams, vienam no vienkāršākajiem, taču tajā pašā laikā arī skaistākiem variantiem – tapetēm. Tev ir simts un viena izvēles iespēja, kā izdekorēt savu istabu, taču, ja vēlies ātru, taču ļoti stilīgu risinājumu, iesaku izvēlēties tapetes.
Tapetes ir īpašs materiāls, ko izmanto, lai dekorētu sienu iekštelpās. Tās visbiežāk izmanto māju, ofisu, muzeju un citu oficiālu un mazāk oficiālu interjeru dekorēšanai. Tapetes parasti pārdodas vairumā ruļļos, kuru pēc tam sagriežu un ar īpašu tapešu līmi līmē pie sienas.
Tapetes kā tehnika, ar kuras palīdzību dekorē telpu sienas, bijušas pazīstamas jau renesanses laikmeta Eiropā. Šajā laikā elites klases eiropieši savas dzīvojamās telpas labprāt izdekorēja ar gobelēniem, kuri bija tapšu aizsākumi, jo šie gobelēni padarīja istabas krāsainākas, kā arī tiem bija praktisks pielietojums – tie nodrošināja izolējošu kārtu starp ēku akmens sienām un telpām, palīdzot telpās saglabāt siltumu. Tā kā gobelēni bija ļoti dārgi, tad tos varēja atļauties tikai bagātie ļaudis, bet nabadzīgākie eiropieši, arī vēloties padarīt savas telpas krāsainākas, uz sienām līmēja importētas papīrveidīgas loksnes ar nosaukumu tapetes. Parasti uz šīm tapetēm bija attēloti raksti, kuri bija līdzīgi gobelēniem.
Vēlāk tapetes no importa preces kļuva par vienu no pašmāju ražotāju nišām, jo arvien vairāk un vairāk franču un angļu amatnieku sāka ražot tieši tapetes ar daž ne dažādiem rakstiem un attēliem. 18. gadsimta sākumā Anglijas Karaliene Anna ieviesa tapešu nodokli, kurš vairāk nekā 130 gadus bija jāmaksā ikvienam, kurš vēlējās iegādāties tapetes, tā nopelnot Anglijas valdībai ievērojamu naudas summu. 18. gadsimta otrajā pusē Eiropas tapešu tirgū arī parādījās īpašas tapetes, uz kurām kā uz mākslas darbiem bija attēlotas dažādas ainavas un gleznveida zīmējumu. Šos tapešu mākslasdarbus darināja ķīniešu rokdarbnieki, un var teikt, ka šāda veida tapetes bija fototapešu aizsākumi.
19. gadsimts atnāca ar tapešu izplatību arī Amerikā, ne vairs tikai Eiropā. Populāras bija dažādas ainavu tapetes, kuras, pareizi kopā savienojot, veidoja lielu ainavu pa visu sienu. Bet līdz 20. gadsimtam tapetes bija kļuvušas par pašu populārāko istabu sienu dekorēšanas paņēmienu, un tādas tās saglabājas vēl līdz mūsdienām. Ar tapetēm tiek līmētas kā māju istabas, tā oficiāli biroji un valdības ēkas, jo tās ir pieejamas tik daudz dažādos rakstos un krāsās, ka ikviens var atrast sev piemērotākās tapetes.
Mūsdienās ir sastopamas trīs dažāda tipa tapetes:
Interjera dizainā ir ļoti daudz un dažādas iespējas, kā dekorēt un padarīt skaistākas istabas sienas. No krāsām līdz vienkāršas un askētiskas ķieģeļu sienas, līdz, protams, vienam no vienkāršākajiem, taču tajā pašā laikā arī skaistākiem variantiem – tapetēm. Tev ir simts un viena izvēles iespēja, kā izdekorēt savu istabu, taču, ja vēlies ātru, taču ļoti stilīgu risinājumu, iesaku izvēlēties tapetes.
Tapetes ir īpašs materiāls, ko izmanto, lai dekorētu sienu iekštelpās. Tās visbiežāk izmanto māju, ofisu, muzeju un citu oficiālu un mazāk oficiālu interjeru dekorēšanai. Tapetes parasti pārdodas vairumā ruļļos, kuru pēc tam sagriežu un ar īpašu tapešu līmi līmē pie sienas.
Tapetes kā tehnika, ar kuras palīdzību dekorē telpu sienas, bijušas pazīstamas jau renesanses laikmeta Eiropā. Šajā laikā elites klases eiropieši savas dzīvojamās telpas labprāt izdekorēja ar gobelēniem, kuri bija tapšu aizsākumi, jo šie gobelēni padarīja istabas krāsainākas, kā arī tiem bija praktisks pielietojums – tie nodrošināja izolējošu kārtu starp ēku akmens sienām un telpām, palīdzot telpās saglabāt siltumu. Tā kā gobelēni bija ļoti dārgi, tad tos varēja atļauties tikai bagātie ļaudis, bet nabadzīgākie eiropieši, arī vēloties padarīt savas telpas krāsainākas, uz sienām līmēja importētas papīrveidīgas loksnes ar nosaukumu tapetes. Parasti uz šīm tapetēm bija attēloti raksti, kuri bija līdzīgi gobelēniem.
Vēlāk tapetes no importa preces kļuva par vienu no pašmāju ražotāju nišām, jo arvien vairāk un vairāk franču un angļu amatnieku sāka ražot tieši tapetes ar daž ne dažādiem rakstiem un attēliem. 18. gadsimta sākumā Anglijas Karaliene Anna ieviesa tapešu nodokli, kurš vairāk nekā 130 gadus bija jāmaksā ikvienam, kurš vēlējās iegādāties tapetes, tā nopelnot Anglijas valdībai ievērojamu naudas summu. 18. gadsimta otrajā pusē Eiropas tapešu tirgū arī parādījās īpašas tapetes, uz kurām kā uz mākslas darbiem bija attēlotas dažādas ainavas un gleznveida zīmējumu. Šos tapešu mākslasdarbus darināja ķīniešu rokdarbnieki, un var teikt, ka šāda veida tapetes bija fototapešu aizsākumi.
19. gadsimts atnāca ar tapešu izplatību arī Amerikā, ne vairs tikai Eiropā. Populāras bija dažādas ainavu tapetes, kuras, pareizi kopā savienojot, veidoja lielu ainavu pa visu sienu. Bet līdz 20. gadsimtam tapetes bija kļuvušas par pašu populārāko istabu sienu dekorēšanas paņēmienu, un tādas tās saglabājas vēl līdz mūsdienām. Ar tapetēm tiek līmētas kā māju istabas, tā oficiāli biroji un valdības ēkas, jo tās ir pieejamas tik daudz dažādos rakstos un krāsās, ka ikviens var atrast sev piemērotākās tapetes.
Mūsdienās ir sastopamas trīs dažāda tipa tapetes:
- parastās tapetes – kuras jau ir nopērkamas dažādās krāsās un ar dažādiem rakstiem, un viss, kas cilvēkam ir jādara, ir tās jāpielīmē pie sienas;
- krāsojamās tapetes – kuras ir vienkārši baltas tapetes, veidotas no īpaša materiāla, kurš labāk absorbē krāsu. Pēc to pielīmēšanas, cilvēks var tās nokrāsot kādā krāsā vien grib, dodot lielākas variācijas iespējas. Bieži šāda tipa tapetes arī ir daudz lētākas par parastajām tapetēm.
- fototapetes – un pēdējā laikā modē ir nākušas arī fototapetes. Daudzās vietās ir iespējams izdrukāt savas mīļākās bildes vai rakstus tapešu formāta, nodrošinot to, ka tev būs īpaši oriģināls sienu dekorējums.